VÄ“sture
1. IesÄkumÄ bija ....
Jau 1937. gadÄ Doles aizsargu deju kolektÄ«vs ir viens no tiem Latvijas kolektÄ«viem, kuri piedalÄs Pirmajos vispÄrÄ“jos aizsargu vingroÅ¡anas un tautas deju svÄ“tkos. II pasaules karÅ¡ uz laiku pÄrtrauca Å¡Ä«s tradÄ«cijas attÄ«stÄ«bu. TÄpÄ“c paiet daudzi gadi pirms dejoÅ¡ana ĶekavÄ atsÄkÄs ar jaunu sparu.
2. Un sÄkas viss no gala
1968. gada 17. janvÄrÄ« – entuziastiskÄ Elga Auziņa, Doles Tautas namÄ izveido jaunieÅ¡u deju kolektÄ«vu. Pirmie mÄ“Ä£inÄjumi un koncerti. Pirmie tÄ“rpi un piedalÄ«Å¡anÄs deju svÄ“tkos. .
3. IeskrieÅ¡anÄs
1973. gadÄ par Ķekavas jaunieÅ¡u deju kolektÄ«va vadÄ«tÄju kļūst Silva Å telfa. Silvas raksturs un jaunieÅ¡u vÄ“lme dejot, nodroÅ¡ina kolektÄ«vam augstas vietas deju skatÄ“s un panÄkumus koncertos. KolektÄ«vam tiek dots ZÄ«les vÄrds.
4. Zelta ZÄ«le
1979. gadÄ Ä¶ekavas jaunieÅ¡u kolektÄ«vs ZÄ«le iegÅ«st tautas deju ansambļa titulu. NesaudzÄ“joÅ¡i mÄ“Ä£inÄjumi, aktÄ«va koncertdzÄ«ve, augstas vietas skatÄ“s un ilgi gaidÄ«tÄ atzinÄ«ba. ZÄ«le kļūst par vienu no labÄkajiem TDA LatvijÄ. Å is ir ZÄ«les un Silvas Å telfas laiks – Zelta ZÄ«les laiks.
5. Perestroika
AtnÄkot pÄrmaiņu laikam, perestroika ne lÅ«gta ne aicinÄta piemeklÄ“ arÄ« ZÄ«li. Kas un kÄpÄ“c tÄ notika, vÄ“l Å¡odien tÄ Ä«sti nespÄ“j izskaidrot neviens. 1993. gadÄ no ZÄ«les aiziet vadÄ«tÄja un kolektÄ«va "perpetum mobile" Silva Å telfa, kas kolektÄ«vu vadÄ«jusi 21 gadu.... Daudziem ir sajÅ«ta, ka viss ir beidzies, ir pienÄcis gals un ZÄ«le nekad vairs nedejos.
6. Būt vai nebūt
Bet nekad nesaki nekad. IzrÄdÄs, ka Ķekava un dejoÅ¡ana ir kļuvis organisks savienojums. KÄdu laiku ZÄ«li vada Guntis Skrimblis un bijusÄ« ZÄ«les dejotÄja Vita Timermane, kura gan Ä£imenes apsvÄ“rumu dēļ 2001. gadÄ dodas dzÄ«vot Ärpus Latvijas, lÄ«dz ar to kolektÄ«vs uz brÄ«di paliek bez vadÄ«tÄjas. TaÄu 2003. gadÄ iniciatÄ«vu uzņemas Anda Kirilova, kura no jauna savÄc kopÄ dejotgribÄ“tÄjus un dažus mÄ“neÅ¡us pirms 2003. gada dejusvÄ“tkiem piesaka kolektÄ«vu E grupÄ, tÄ nu jau ir vidÄ“jÄ paaudze.
P.S. Protams, ka ZÄ«lei bÅ«t. Par to vislielÄkais paldies Andai Kirilovai, kurai tika tas grÅ«tÄkais laiks.
7. AtgrieÅ¡anÄs
2005. gadu var uzskatÄ«t par ZÄ«les atgrieÅ¡anÄs sÄkumu. KolektÄ«vÄ atgriežas Vita Timermane. Viss sÄkas ar jaunu sparu. Visi ir tÄ noilgojuÅ¡ies pÄ“c „riktÄ«gas†dejoÅ¡anas. Un sÄkas smags darbs - 2 reizes nedÄ“Ä¼Ä 3 stundas no vietas lÄ«dz pilnÄ«gam spÄ“ku izsÄ«kumam. RezultÄti neliek sevi gaidÄ«t – ZÄ«le atkal rÄpjas virsotnÄ“. 2006. gada vidÄ“jÄs paaudzes deju kolektÄ«vu (D grupa) skatÄ“ iekļūst desmit labÄko valsts kolektÄ«vu skaitÄ un 2007. gada skatÄ“ iegÅ«st I pakÄpi.
8. JaunÄ ZÄ«le
2008. gads ir ZÄ«les 40 gadu jubilejas gads un kÄrtÄ“jo Dziesmu un deju svÄ“tku gads. Gribas dejot vÄ“l vairÄk un labÄk. Un viss notiek.
VidÄ“jÄs paaudzes deju kolektÄ«vs ZÄ«le piedalÄs divÄs skatÄ“s – deju svÄ“tku lieluzveduma skatÄ“, kur ieņem 1.vietu starp RÄ«gas rajona kolektÄ«viem un koncertprogrammas, kas domÄta jaunieÅ¡u deju kolektÄ«viem, „No sirsniņas sirsniņai†skatÄ“ rÄda tÄdu sniegumu, kas nodroÅ¡ina centrÄlu vietu koncertuzveduma koncertos un vÄ“l Ä«paÅ¡u žūrijas atzinÄ«bu.
VienÄ palÄ“cienÄ tiek izdejoti Deju svÄ“tki un koncertturneja Å veicÄ“.
ZÄ«le ir rokÄ . PÄri visam sajÅ«ta – mÄ“s to varam.
UzsÄkot pÄ“csvÄ“tku sezonu, kolektÄ«vÄ tiek izveidoti trÄ«s sastÄvi – "JaunieÅ¡i", "VidÄ“jie" un "Studija". Diemžēl jau drÄ«z dejotÄju trÅ«kuma dēļ tiek atcelti mÄ“Ä£inÄjumi Studijas sastÄvam. LÄ«dz 2009.gada vasarai darbojas "VidÄ“jo" un "JaunieÅ¡u" sastÄvs. 2009./2010. gada sezonas sÄkumÄ sastÄvi atkal mainÄs – ZÄ«lei paliek viens sastÄvs, kurÄ dejo visi ZÄ«les dejotÄji. Lai arÄ« tas nenÄk viegli, daudzus dejotÄjus tomÄ“r nepamet doma, ka lÄ«dz nÄkoÅ¡ajiem Dziesmu un Deju svÄ“tkiem „ZÄ«lei†jÄatgriežas starp A grupas kolektÄ«viem.
Lai mums veicas!
