Serbija un ... 2009

ZÄ«le SerbijÄ

Ilgi lolotais ceļojums nu ir galÄ, un ir patiesi liels gandarÄ«jums, ka viss iecerÄ“tais mums izdevÄs! ApskatÄ«jÄm un pabijÄm tik daudz pasakainÄs un saulainÄs vietÄs. Å ajÄ braucienÄ TDA ZÄ«le savu dejotprasmi varÄ“ja demonstrÄ“t Serbijas festivÄlÄ PIROT 2009, kas vienoja vairÄkas valstis no visas pasaules! Lai arÄ« Å¡Ä« brauciena organizÄ“Å¡anas laikÄ bija milzumdaudz risinÄmu problÄ“mu, gribÄ“tos teikt, ka grÅ«tÄ«bas rada cilvÄ“kÄ spÄ“jas tÄs pÄrvarÄ“t, un pateicoties vairÄku cilvÄ“ku neatlaidÄ«bai, uzstÄjÄ«bai, mÄ“rÄ·tiecÄ«bai un gribai, brauciens notika! DomÄju, ka visi Å¡obrÄ«d vÄ“lÄ“tos viņiem teikt milzÄ«gu PALDIES!!!!
"Ceļot – tas nozÄ«mÄ“ dzÄ«vot mūžīgi!" (M.ZÄlÄ«te)

Ceļojuma starts bija Ķekavas KultÅ«ras nams, 10.augusta vakars. ApkÄrt valdÄ«ja neliels uztraukums, atvadÄ«Å¡anÄs, iekÄrtoÅ¡anÄs. Jaunie un jaukie Å¡oferÄ«Å¡i liecinÄja par to, ka ar braukÅ¡anu un gala mÄ“rÄ·u sasniegÅ¡anu laikus, bÅ«s viss kÄrtÄ«bÄ! TÄlÄk mÅ«su ceļš veda cauri Lietuvai, Poliju izbraucÄm nemanot, Å¡Ä·Ä“rsojÄm ÄŒehiju un iebraucÄm SlovÄkijÄ!
Veicu pirmos soļus grupas saliedÄ“Å¡anai sadalot „slepenos draudziņusâ€, par kuriem visa ceļojuma laikÄ bija jÄrÅ«pÄ“jas, jÄizrÄda sava labvÄ“lÄ«ba un palÄ«dzÄ«ba! Jau pirmajÄs pieturvietÄs bija vÄ“rojama dejotÄju labvÄ“lÄ«gÄ izturÄ“Å¡anÄs pret konkrÄ“tiem cilvÄ“kiem!

Panzion Selcianka

11.augustÄ ieradÄmies pirmajÄs naktsmÄjÄs Ärpus autobusa - SlovÄkijÄ, viesu mÄjÄ "SelÄianka" (pie pilsÄ“tiņas Banska Bystrica). Kalnu gaiss, miers, viesmÄ«lÄ«ga uzņemÅ¡ana un fantastisks skats – veldze dvÄ“selei, kas lika aizdomÄties par atkalatgrieÅ¡anos Å¡eit ziemas sezonÄ, kad varÄ“s izbaudÄ«t ziemas priekus.
Pirms pusdienÄm, ar spÄ“les palÄ«dzÄ«bu, iepazinÄmies vÄ“l tuvÄk – Å¡oreiz ar paÅ¡aprakstu trijos teikumos, pÄ“c kura bija jÄsazÄ«mÄ“ par kuru personu tas ir teikts! IzvÄ“rtÄs jautrs pasÄkums! Pusdienas par 5EUR bija ļoti garÅ¡Ä«gas (zupiņa, otrais ar vistiņu un sÄ“nÄ«tÄ“m, auglÄ«Å¡iem, minerÄlÅ«deni). PÄ“c neilgas pauzÄ«tes, sekoja mÅ«su pirmais mÄ“Ä£inÄjums kalnu ielenkumÄ, paÅ¡Ä ceļa vidÅ«! Skanot Uguntiņas mÅ«zikai, pÄrskrÄ“ja skudriņas – kalni, atbalss..... sajÅ«tas vienreizÄ“jas.

Panzion Selcianka

VakarÄ bija pirmais kopÄ“jais vakars ar paÅ¡u sarÅ«pÄ“to Ä“damo. Un, kÄ jau pie latvieÅ¡iem pieņemts, Ä“damÄ un dzeramÄ netrÅ«ka! MÅ«zika, dejas, buÄoÅ¡anÄs spÄ“le (kurÅ¡ ÄtrÄk divu dienu garumÄ slepus nobuÄos savu izvilkto cilvÄ“ku), mÄ“mais Å¡ovs un spÄ“les pa apli. PÄ“c nelielas divu cilvÄ“ku saskrieÅ¡anÄs un deguntiņa sasiÅ¡anas, pÄrgÄjÄm uz mierÄ«gÄkÄm spÄ“lÄ“m kÄ UNO, Labirints, Domino!

NÄkamais mÅ«su pieturpunkts bija UngÄrijas galvaspilsÄ“ta BudapeÅ¡ta (1873.g.). PilsÄ“ta ir tikusi izpostÄ«ta 31 reizi tÄs pastÄvÄ“Å¡anas laikÄ, taÄu ar katru atjaunoÅ¡anas reizi tÄ ir kļuvusi arvien skaistÄka. BudapeÅ¡tai un apkÄrtnei ap Donavas vidusteci ir vairÄkas sejas: Budas puse upes rietumos ir pauguraina ar neliela augstuma kalniem, savukÄrt PeÅ¡tas puse upes austrumos ir pilnÄ«gi lÄ«dzena. Å odien BudapeÅ¡tÄ ir 1.8 milj. iedzÄ«votÄju, un tÄ ir valsts ekonomiskais un politiskais centrs. Lai arÄ« apskatei tika dots pavisam nedaudz laika, pirmos iespaidus par pilsÄ“tu ieguvÄm. RaksturojoÅ¡ie vÄrdi: ZaÄ¼Ä Donava, tilti, kuģīši kÄ prÄmji, smaciņas tuneļos, haotisms, skats uz centru, mc’donalds, bezmaksas internets, tirgus, drÅ«mums, Budas pilskalns, parlamenta Ä“ka...

Turpinot ceļu un Å¡Ä·Ä“rsojot Serbijas robežu, iegÅ«stam pirmo zÄ«mogu pasÄ“s. Tuvojoties Belgradai, visi pieplaka pie loga, jo apkÄrt valdÄ«ja kara atstÄtÄs pÄ“das, netÄ«rÄ«ba, klusums, sajutÄmies neomulÄ«gi...... Pati Belgrada bija kontrastaina – sagrautais mijas ar jaunceltnÄ“m un attÄ«sÄ«bu.
Belgrada ir pilsÄ“ta Serbijas ziemeļos pie Savas ietekas DonavÄ. Valsts galvaspilsÄ“ta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultÅ«ras centrs. KopÅ¡ mÅ«su Ä“ras sÄkuma, Belgradai ir uzbrukts 54 reizes – vidÄ“ji reizi 37 gados. Serbi nemÄ«l runÄt par karu, bet, ja runÄ, tad sauc to par bombardÄ“Å¡anu, ne karu. Daži vÄrdi, ko laika gaitÄ SerbijÄ arÄ« izmantojÄm, ir labdien – zdrava, paldies – hvala! Galvenais Ä“diens serbiem esot gaļa un gaļa, ko vÄ“lÄk arÄ« paÅ¡i izbaudÄm. Te sviestu lieto maz, biezpienu vispÄr nepazÄ«st. Toties kaimaks ir vislielÄkÄ cieÅ†Ä (garÅ¡o kÄ vecs biezpiens).serbijÄ Ä¼oti iecienÄ«ts ir arÄ« medus, ko stingri iedala pÄ“c tÄ, no kÄda auga ievÄkts. MÄjiniekiem atvedu akÄciju medu ar vīģēm, riekstiem un jÄsaka bija tÄ«ri gards. Nevar nepieminÄ“t rakiju – augļu degvÄ«ns, ko SerbijÄ gatavo galvenokÄrt no plÅ«mÄ“m un sauc par šļivovicu. DzÄ“rienu gatavo katrÄ lauku saimniecÄ«bÄ un nostÄdina mucÄs tÄpat kÄ konjaku. Serbi joko, ka ciemiņš var izdzert Äetras glÄzÄ«tes rakijas (pa 30g):
ï¶ PirmÄ glÄzÄ«te – esat laipni gaidÄ«ti;
ï¶ OtrÄ glÄzÄ«te – jÅ«s atnÄcÄt ar divÄm kÄjÄm;
ï¶ TreÅ¡Ä glÄzÄ«te – metam krustu ar trim pirkstiem;
ï¶ Bet, ja izdzersiet ceturto glÄzÄ«ti – aiziesiet ÄetrÄm.

Hostel TiS

Nedaudz ar nokavÄ“Å¡anos, ierodamies Belgradas HostelÄ« TiS, piereÄ£istrÄ“jÄm pases (piesardzÄ«ba, uzraudzÄ«ba, kontrole), nobaudÄ«jÄm vakariņas, iekÄrtojÄmies un lasÄ«jÄm pamÄcÄ«bas kÄ jÄuzvedas tualetÄ“s un duÅ¡Äs – Ä«stenÄ«bÄ bijÄm tÄdi ieturÄ“tÄki, klusÄki; iespÄ“jams iepriekÅ¡Ä“jo zinÄÅ¡anu iespaidÄ.

No rÄ«ta bija agrÄs brokastis un mÅ«su ceļš turpinÄjÄs – nu jau uz galveno ceļojuma galamÄ“rÄ·i SerbijÄ â€“ International Folklore festival PIROT 2009!

Pirot sagaidīšana

IeradÄmies viesnÄ«cÄ "Pirot" precÄ«zi un viesnÄ«cas uzņemÅ¡anÄ tika piedÄvÄts iemalkot pirmo rakija glÄzÄ«ti! TÄ vien Å¡Ä·ita, ka te neviens nekur nesteidzas, bet vienalga viss notika. VÄ“lÄk saņēmÄm uzslavas par mÅ«su grupas precizitÄti un organizÄ“tÄ«bu visos jautÄjumos.

Jau pirmajos Å¡eit pavadÄ«tajos mirkļos, nÄcÄs secinÄt, ka Äetras dienas pavadÄ«sim vienos dÅ«mu mutuļos un svaiga gaisa trÅ«kumÄ, jo te bija atļauts smÄ“Ä·Ä“t VISUR un neviens nekautrÄ“jÄs to izmantot. Pat brokastis sÄkÄs ar dÅ«mu malku!
IekÄrtojÄmies istabiņÄs pa 3-4 cilvÄ“ki. IstabiņÄs varÄ“jÄm baudÄ«t jaukus skatus uz pilsÄ“tu. BijÄm izmÄ“tÄti pa dažÄdiem stÄviem, pat ne blakus numuriņos. Viss te likÄs kÄ pie mums pirms 15-20 gadiem, pat tualetes papÄ«rs vecais labais pelÄ“kais, krÄ«toÅ¡i griesti duÅ¡Ä, tÄ«ri, bet pavisam izdiluÅ¡i dvieļi un gultasveļa! Lifts bez durvÄ«m un ik pa laikam lÅ«ztoÅ¡s.
Pusdienas tika pasniegtas lÄ“ni un gausi (un tÄ visas Äetras dieniņas), bez steigas, bet ar glanci (ja neņem vÄ“rÄ netÄ«ros traukus, lÅ«pu nospiedumus uz glÄzÄ“m un Å¡Ä·Ä«bos darbarÄ«kus). PÄrsvarÄ tika pasniegta gaļa dažÄdos veidos ar nedaudz piedevÄm, kÄpostu salÄtiem, makaronu buljonzupiņu un arbÅ«za Å¡Ä·Ä“lÄ«ti.
PÄ“cpusdienÄ bija pirmais mÄ“Ä£inÄjums, kam sekoja gÄjiens un koncerts. GÄjiens ilga nepilnu stundu pa Pirot ieliņÄm, ik pa laiciņam izdejojot "AudÄ“ju", "Krakovjaka" vai "Smuks puisÄ«tis" soļus, kas apkÄrtÄ“jiem lika atplaukt priekpilnÄ smaidÄ un saņemam vÄ“trainus aplausus.

Es mÄcÄ“ju danci vest

VakarÄ jau bija pirmais - AtklÄÅ¡anas koncerts ar visu dalÄ«bvalstu iepazÄ«stinÄÅ¡anu: Latvija, Turcija, GrieÄ·ija, Ukraina, SpÄnija (baski), BulgÄrija un pati Serbija. KolektÄ«vu dejas fantastiskas... Laiks paskrÄ“ja nemanot, jo grupas dejoja ļoti dažÄdas un interesantas dejas. MÅ«su uznÄciens bija pÄ“c spÄņiem un dejojÄm tikai vienu deju "Es mÄcÄ“ju danci vest". No sirds un smaidÄ«gi, bet nedaudz uztraukuÅ¡ies – ļoti gribÄ“jÄs atstÄt labu pirmo iespaidu!

MÅ«su delegÄcijai bija deleģēts grupas kurators: jauks un simpÄtisks serbu puisis vÄrdÄ Stefans! Mums tika izdalÄ«ti krekliņi ar festivÄla simboliku. Tie bija jÄnÄ“sÄ, ejot Ärpus viesnÄ«cas teritorijas, lai nevajadzÄ“tu nÄ“sÄt lÄ«dzi pasi!!! Tas bija mÅ«su droÅ¡Ä«bai, atpazÄ«stamÄ«bai un piederÄ«bai!
PÄ“c vÄ“lajÄm vakariņÄm, sekoja dejas grieÄ·u, turku mÅ«zikas ritmos. VienveidÄ«gi soļi, ko atkÄrto daudzkÄrtÄ«gi – dejotÄja izturÄ«bas pÄrbaude! Å o mÅ«ziku un dejas varÄ“jÄm izbaudÄ«t visu Äetru dienu garumÄ ik uz soļa! Jau pirmajÄ vakarÄ pamanÄ«jÄm pastiprinÄto interesi par mums. Smaidi, zibspuldzes, komplimenti!!!
NÄkamajÄ pasÄkuma dieniÅ†Ä mÅ«su prezidentei Gitiņai bija ļoti svarÄ«gs uzdevums – jÄsniedz intervijas divÄs radiostacijÄs (vienÄ no tÄm tika gatavota informÄcija BBC) un tieÅ¡raide TV. Tika jautÄts par to ko vÄ“lamies pateikt ar savÄm dejÄm, kostÄ«miem un par to kÄ ekonomiskÄ krÄ«ze ietekmÄ“ Latvijas kultÅ«ru un dzÄ«vi LatvijÄ. UzzinÄjÄm, ka, izņemot mÅ«su kolektÄ«vu, visu delegÄciju dalÄ«ba Å¡ajÄ festivÄlÄ tika apmaksÄta no valsts.
PusdienlaikÄ pÄ“c mÄ“Ä£inÄjuma, bija dots brÄ«vais laiks, ko izmantojÄm vietÄ“jÄ tirgus un citu objektu apskatei. DÄrzeņi (pipari, pipari, pipari), garÅ¡vielas, medus, drÄ“bes, augļi – sajutos tÄ it kÄ no jauna iepazÄ«tu, kas ir melone un arbÅ«zs!
Vakara koncertÄ dejojÄm "MaÄ£o danci" un "Rucavieti", "Sasala jÅ«riņa", "Ludzu", "Slotu pa trim" un "Krakovjaku". Viss noritÄ“tu jauki un skaisti, ja otrajÄ daÄ¼Ä serbi nesamainÄ«tu mÅ«ziku vietÄm, bet apÄ·Ä“rÄ«gu dejotÄju tik viegli jau nesamulsinÄs un pielÄgojÄmies situÄcijai godam!!!

Tusiņš 6st.

PÄ“c kÄrtÄ“jÄm vÄ“lajÄm vakariņÄm, izvÄ“rtÄs jautrs un interesants pasÄkums. Vakara laikÄ iepazinos ar turku delegÄcijas vadÄ«tÄju un vÄ“l dažiem pÄrstÄvjiem, bet laiks skrÄ“ja nemanot un oficiÄlais vakara pasÄkums beidzÄs. TÄ nu saorganizÄ“jÄs kopÄ“ja tautu sadraudzÄ«bas disenÄ«te visiem pazÄ«stamajos ritmos viesnÄ«cas 6.stÄvÄ ar karstasinÄ«gÄm dejÄm, skaļiem smiekliem un sarunÄm! TanÄ« vakarÄ uzklausÄ«jÄm komplimentus par labu dejoÅ¡anu un latvieÅ¡u izskatu ne tikai no vÄ«rieÅ¡iem puses, bet arÄ« no jaunajÄm turku meitenÄ“m! TusiÅ†Ä bija ļoti daudz cilvÄ“ku. SirsnÄ«gs paldies par sapratni visiem tiem, kas tajÄ dienÄ gribÄ“ja atpÅ«sties un pavadÄ«t vakaru mierÄ«gos ritmos!!!

TreÅ¡Äs dienas rÄ«ts jau bija ar platÄkiem smaidiem un draudzÄ«gÄku sasveicinÄÅ¡anos. Nevaru nepieminÄ“t, ka brokastis kÄ vienmÄ“r sÄkÄs ar cigareÅ¡u dÅ«mu mutuli......
Å odien bija paredzÄ“ta Pirot ezera apskate – izveidojies 1963.gadÄ, kad lielu lietusgÄžu rezultÄtÄ, no kalna tika noslidinÄts vesels ciematiņš, kas paÅ¡reiz tiek atjaunots. Skats vienreizÄ“js, namiņi kalnÄ, aura, vienreizÄ“js skats, zaļganzils un dzidrs Å«dens, pelde – veldzÄ“joÅ¡a!

Kristīne dejo

PÄ“cpusdienÄ atkal mÄ“Ä£inÄjums. Tikai Å¡oreiz uz skatuves, kas nebija prÄta darbs 40C, jo visi bija cauri slapji un vieglÄ reibonÄ«, bet vÄ“lme nodejot labÄk diktÄ“ja savus noteikumus! Sekoja gÄjiens un koncerts, kurÄ dejojÄm "Cielaviņu", "Latgales kÄzu polku", "Diždanci" un "Rotaļu ar slotu". JÄuzteic papildus dejotÄjs – mÅ«su Å¡oferÄ«tis Raivis, kas nodejoja godam un Å¡obrÄ«d gaidÄm viņa pievienoÅ¡anos kolektÄ«vam jaunajÄ sezonÄ.

PÄ“c vakariņÄm, kÄ vienmÄ“r sekoja kÄrtÄ“jais vakars ar turku un grieÄ·u dejÄm. Å oreiz jau zinot mÅ«su varÄ“Å¡anu, tikÄm ierauti aiz rokas Å¡ajÄs dejÄs un vienÄ«gais veids kÄ nedaudz atpÅ«sties, bija doties uz istabiņÄm. ArÄ« Å¡is vakars bija izdevies un latvieÅ¡u delegÄcijas pÄrstÄvji izbaudÄ«ja naksnÄ«go Pirot apmeklÄ“jot vietÄ“jÄs kafejnÄ«cas (kokteilÄ«Å¡i par nieka 0.70LVL), apskatot parku un apmÄcot cittautieÅ¡us tusÄ“ties ZÄ«liskÄ garÄ.
Ir pÄ“dÄ“jais rÄ«ts Å¡ajÄ viesmÄ«lÄ«gajÄ festivÄlÄ. TÄ kÄ laiks solÄ«jÄs bÅ«t lietains, izpalika vietÄ“jÄ baseina apmeklÄ“Å¡ana un laiku izmantojam vietÄ“jÄ cietokšņa apskatei un suvenÄ«ru iegÄdei. Å Ä« vakara koncerts bija noslÄ“dzoÅ¡ais, tÄdēļ mÄ“Ä£inÄjÄm rÅ«pÄ«gÄk. Noskaņojums bija ļoti labs, pat pacilÄts. ApkÄrt valdÄ«ja draudzÄ«ga gaisotne. GÄjiens Å¡oreiz likÄs raits un interesants. Pirms koncerta, uzmanÄ«ba kÄ vienmÄ“r bija liela un zibspuldzes iemirdzÄ“jÄs visu laiku. VislielÄko interesi izraisÄ«ja augstie kroņi, pilnie tÄ“rpi ar villainÄ“m, kÄ arÄ« Gitiņas un KristÄ«nes žilbinoÅ¡ie smaidi. Å o dienu laikÄ sajutÄm, ka ir izveidojies fanu pulciņš, kas braÅ¡i gavilÄ“ja, kad uzstÄjÄmies.
Gitiņa sniedza interviju TV un tad jau ieslÄ“dzÄs prožektori, kas izgaismoja betonÄ“to stadiona estrÄdi ar skatuvi viducÄ«, sÄ“kliņu un cukurvates vÄ«riņi jau bija gatavÄ«bÄ, ieslÄ“dzÄs ievadmÅ«zika un koncerts varÄ“ja sÄkties! Serbi stadionÄ sÄ“dÄ“ja brÄ«vi, nepiespiesti, Ä“da un smÄ“Ä·Ä“ja uz vietas un miskasti bija grÅ«ti atrast....
TanÄ« vakarÄ valstu delegÄcijas rÄdÄ«ja, ko nu var. Fantastiskie Ukrainas priekÅ¡nesumi, turku izturÄ«gie ritmi un atraktÄ«vÄ uzstÄÅ¡anÄs, grieÄ·u izturÄ“tÄ«ba, spÄņu vieglums, bulgÄru jestrums, serbu ritmiskums un mÅ«su atraktivitÄte kopÄ veidoja vienu veselu izrÄdi vairÄkos cÄ“lienos! DejojÄm "Es mÄcÄ“ju danci vest", "MaÄ£o danci" un "Rucavieti", "Uguntiņu" un "Sasala jÅ«riņa"! NoslÄ“gumÄ vadÄ«tÄjiem tika pasniegti AtzinÄ«bas raksti un krÅ«kas no Serbijas, kÄ arÄ« visiem tika veltÄ«ts salÅ«ts!!!!
TÄ kÄ bijÄm nolÄ“muÅ¡i iekļaut papildus apskates objektus, tad izbaraukÅ¡anu paredzÄ“jÄm jau naktÄ« nevis no rÄ«ta. Vakariņas paÄ“dam tÄ“rpos, lai vÄ“lÄk varam pÄrģērbties kleitiņÄs un apmainÄ«ties ar suvenÄ«riem. Å oreiz vakariņÄs pasniedza arÄ« vÄ«nu un alu. Atkal dejas un sveikÅ¡anas, informÄcijas apmaiņa un foÄÄ“Å¡anÄs, kam sekoja atvadÄ«Å¡anÄs un citu valstu neizprotoÅ¡ie skati par to, ka pÄ“dÄ“jo vakaru nepavadÄ«jÄm kopÄ“jÄs dejÄs, bet devÄmies nakti pavadÄ«t autobusÄ......

Andra un kanjons

RÄ«tu jau sagaidÄm MelnkalnÄ“ (Montenegro). TÄ ir 13000 kvadrÄtnetrus maza un atrodas starp Bosniju un AlbÄniju pie Adrijas jÅ«ras. DzÄ«vo 600000 serbiski runÄjoÅ¡u ļaužu. Ko redzÄ“t te ir un mÅ«su pieturas punkts bija otrais dziļÄkais kanjons pasaulÄ“ – Taras upes kanjons! Dažviet 1300m vertikÄlas sienas, kalnu dzidrais Å«dens, neskaitÄmas krÄces un Å«denskritumi, zilas debesis un spilgta dienvidu saule. Braucot autobusÄ, bija redzama liela daļa Å¡Ä« fenomena un te pat man jÄsaka, ka serpentÄ«nu izbaudÄ«Å¡ana sasniedza kulminÄciju!
TÄlÄk mÅ«su ceļš veda caur Bosniju uz HorvÄtijas kÅ«rortpilsÄ“tiņu Dubrovniku. Neskatoties uz to, ka Å¡ajÄ ceļa posmÄ radÄs nelieli sarežģijumi ar mÅ«su jauko, sarkano autobusiņu, palika laiks arÄ« Å¡Ä«s Adrijas jÅ«ras piekrastes vecpilsÄ“tas apskatei. Un te es sapratu, ko nozÄ«mÄ“ iemÄ«lÄ“ties no pirmÄ acu skatiena.... VecpilsÄ“ta, Å¡auras ieliņas, glancÄ“ts bruÄ£is, jÅ«ras krasts, jahtas, kuģīši, dÄrdzÄ«ba, zemi namiņi, restorÄniņi, izkÄrta veļa, baznÄ«ca, svaigs un silts gaiss – radÄs vÄ“lme to visu ieskaut un paturÄ“t atmiņÄ, pie tam grÅ«ti bija to ietvert foto kadrÄ.....
PÄ“c pilsÄ“tas apskates, iebraucam atpakaļ BosnijÄ, svÄ“tceļotÄju ciematÄ Medugorje (Medžugorje), kur nakšņojÄm divas naktis kÄdÄ viesmÄ«lÄ«gÄ vietÄ“jÄ viesu mÄjÄ (ciematiņš sastÄv tikai no tÄdÄm, jo tiek uzņemti svÄ“tceļnieki cauru gadu un Å¡o mÄju mums ieteica Å¡oferÄ«Å¡i, kas Å¡eit ir pabijuÅ¡i jau vairÄkkÄrtÄ«gi). Medugorje ir ciems ÄŒitļukas rajonÄ RietumhercegovinÄ, kas atrodas ne pÄrÄk lielÄ, bet ļoti skaistÄ ielejÄ 200m virs jÅ«ras lÄ«meņa starp kaļķakmens kalniem. TÄ arÄ« cÄ“lies tÄs nosaukums, kas tulkojumÄ nozÄ«mÄ“: vieta starp kalniem. NozÄ«mÄ«gÄkÄ vieta ir Križevaca (Krusta) kalns, kurp arÄ« apņēmÄ«bas pilni uzkÄpt rÄ«ta agrumÄ devÄmies. Medugorjes draudzes priesteris BernandÄ«ns Molijans un draudzes locekļi uzbÅ«vÄ“ja Å¡eit krustu no dzelzbetona un tas ir 8.56m augsts. Uz tÄ viņi iegrieza vÄrdus – JÄ“zum Kristum, cilvÄ“ces PestÄ«tÄjam kÄ ticÄ«bas, mÄ«lestÄ«bas un cerÄ«bas zÄ«mi. LÄ«dz krustam ved 16 lÅ«gÅ¡anu vietas.
Dodoties augÅ¡up kalnÄ, sÄkums bija daudzsoloÅ¡s, bet sasniedzot arvien jaunu un jaunu lÅ«gÅ¡anu vietu, sapratÄm, ka nemaz tik viegli tas nav pat rÅ«dÄ«tam dejotÄjam, kur nu vÄ“l apkÄrt redzamajiem ticÄ«gajam veca gada gÄjuma cilvÄ“kam un tiem kas dodas augÅ¡up pa akmeņaino virsmu kailÄm kÄjÄm. Pa ceļam sastapÄm grupiņas ar mÄcÄ«tÄjiem, sirmgalvjiem un pat invalÄ«diem, dažs pat redzÄ“ja cilvÄ“ku, kas augÅ¡up devÄs uz ceļiem. Pie astotÄs lÅ«gÅ¡anu vietas, daži nolÄ“ma neturpinÄt ceļu augÅ¡up. ParÄ“jie, ievekot elpu, sasniedzÄm Krusta kalna virsotni un tanÄ« brÄ«dÄ« pÄrņēma tÄds garÄ«gs vieglums, plaÅ¡ums, neaprakstÄmas sajÅ«tas, neviļus domas aizklÄ«da uz mÄjÄm..... IedvesmojoÅ¡i....

Pelde Å«denskritumÄ

NomazgÄjam putekļainÄs kÄjas un devÄmies uz fantastisko Kravicas Å«denskritumu (Bosnija), kas ir uz Trebizatas upes 100m platumÄ un krÄ«t no 25m augstuma. VeldzÄ“jÄmies patiesi vÄ“sajÄ Å«denÄ« (nu gluži kÄ pie mums) un izbaudÄ«jÄm Å¡o burvÄ«go dabas brÄ«numu.
Viens no gaidÄ«tÄkajiem mirkļiem ceļojumÄ bija doÅ¡anÄs uz Adrijas jÅ«ru. ApmeklÄ“jÄm Makarska pludmali HorvÄtijÄ! Tuvojoties pludmalei – skati bija fantastiski: stÄvi krasti, dažÄdi kalni, jÅ«ra zila, zila. IegÄdÄjÄmies peldÄÄ«biņas, lai jÅ«ras melnie eži un akmeņi nesadzeltu kÄjas – un aiziet sÄļajÄ, zilajÄ un caurspÄ«dÄ«gajÄ jÅ«riņÄ! Ūdens un silta laika cienÄ«tÄjam – pilnÄ«ga svÄ“tlaime.
AtpakaļceÄ¼Ä uz Medugorje, iebraucÄm Bosnijas (pieņemu Ä£imenes) restorÄniņÄ, kur iepriekÅ¡ pieteicÄm vakariņas ar grillÄ“tu jÄ“ra gaļiņu. Galds jau bija uzklÄts un, mums ierodoties, tika servÄ“ts pÄ“c Ä«paÅ¡as taktikas, ko lÄ«dz galam neizpratu. Saimnieks neļÄva pÄrbÄ«dÄ«t uzliktos traukus, lai nesajauktu sistÄ“mu! KolosÄla gaļiņa, kartupeļi (beidzot latvietim pieņemamÄ daudzumÄ), tomÄti, salÄtiņi , alus, vÄ«ns (vietÄ“jais), suliņas un saldajÄ arbÅ«zs. Fantastiska atmosfÄ“ra un jauka pasÄ“dÄ“Å¡ana. NoslÄ“gumÄ saimnieks piedÄvÄja iedzert paÅ¡brÅ«vÄ“to alkoholu, kas smaržoja pÄ“c spÄ“cÄ«gas kandžas. PateicÄmies saimniekam par fantastiskajÄm vakariņÄm un devÄmies uz Medugorje, kur vÄ“l paspÄ“jÄm izbaudÄ«t Å¡o naksnÄ«go ciematiņu ar suvenÄ«ru veikaliņiem. Tik daudz svÄ“tbilžu un krustiņu vienuviet nebiju vÄ“l redzÄ“jusi. Lai gan bija jau pÄri pulkst.22, viss bija atvÄ“rts, cilvÄ“ki laipni, smaidÄ«gi, runÄtÄ«gi un rosÄ«gi. VisapkÄrt valdÄ«ja labestÄ«ga aura....
Izbraucot no Medugorjes, pie viesu nama saimnieces iegÄdÄjÄmies Ä·irÅ¡u uzlÄ“jumu par 5Eur, un devÄmies ceļÄ. PiestÄjÄm TrogirÄ ( uz pusotru stundiņu) – HorvÄtijas piejÅ«ras pilsÄ“tiņa. Karstums fantastisks, palmas, tirgus, jahtas, cietoksnis vai tÄ saucamais ‘’pilsÄ“tas box’’. Å Ä«s pilsÄ“tiņas vÄ“sturiskais centrs atrodas uz saliņas starp kontinentu un salu Ciovo. KopÅ¡ 1997.gada Trogira iekļauta pasaules kultÅ«ras sarakstos Unesco.

Plitvices ezeri

TuramÄkais mÅ«su ceļš veda uz Plitvices ezeriem. Parks, kuru 1979.g arÄ« iekļÄva Unesco pasaules kultÅ«ras mantojuma sarakstÄ. Ūdens virsmas parkÄ aizņem 217ha, meža platÄ«ba – 22308ha. Mežiem apauguÅ¡ajos kalnos slÄ“pjas 16 lieli un mazi ezeri ar kristÄldzidru Å«deni. Te nedrÄ«kst ne peldÄ“t, ne makÅ¡Ä·erÄ“t – tÅ«risti te jÅ«tas kÄ burvÄ«gÄ pasakÄ, kuru nav skÄrusi cilvÄ“ka roka. KÄrtÄ“jo reizi ceļojuma laikÄ sapratu, ka viss redzÄ“tais nav aptverams un iemūžinÄms, - tas jÄredz un jÄizjÅ«t katram paÅ¡am. NovÄ“lu visiem Å¡Ä«s neaprakstÄmÄs sajÅ«tas...
PÄrguruÅ¡i devÄmies ceļÄ, Å¡Ä·Ä“rsojÄm HorvÄtijas robežu un atgriezÄmies Eiropas zonÄ â€“ SlovÄ“nijÄ. IeradÄmies jau pÄ“c pusnakts, labÄkajÄ no viesnÄ«cÄm visÄ ceļojuma laikÄ â€“ Hotel Savica blakus Bledas ezeram. Bleda ir SlovÄ“nijas populÄrÄkais kÅ«rorts. IekÄrtojÄmies numuriņos pa divi cilvÄ“ki. Te bija TV, vannasistaba, balta gultasveļa, fÄ“ns, balkons... visas ekstras. TÄ kÄ nenÄca miegs, pÄris cilvÄ“ki nolÄ“mÄm izbaudÄ«t naksnÄ«go Bledas ezeru. TÄ viducÄ« ir saliņa uz kuras atroda s Sv.DievmÄtes baznÄ«ca, uz kuru ved garas trepes. Te atrodams vÄ“lÄ“Å¡anÄs zvans, kuram ieskanoties ir iespÄ“ja iedomÄties savu vÄ“lÄ“Å¡anos. Uz saliņu var nokļūt ar slovēņu laivu, tÄ saukto plentu.

Bleda

PÄ“dÄ“jais ceļojuma rÄ«ts kopÄ, sÄkÄs ar burvÄ«gÄm un bagÄtÄ«gÄm brokastÄ«m, kurÄm sekoja neliels konflikts ar SlovÄ“nijas vietÄ“jiem tÅ«ristiem, kas nespÄ“ja mÅ«s novirzÄ«t no patÄ«kamÄ laika pavadÄ«Å¡anas pie Bledas ezera. DevÄmies aplÅ«kot ezeru, nu jau dienas gaismÄ un neviļus mÅ«su nelielÄ apskate izvÄ“rtÄs par ceļojumu apkÄrt tam!! Pa vidu veldzÄ“jÄmies krÄšņajÄ ezera Å«denÄ« un atpÅ«tinÄjÄm kÄjiņas vÄ“rojot brÄ«niÅ¡Ä·o dabu. BaznÄ«ca uz saliņas ir romantiska... neviļus lika pasapņot....
MÅ«su spÄ“ki apejot lielo Bledas ezeru bija izsÄ«kuÅ¡i un nolÄ“mÄm iestiprinÄties picÄ“rijÄ. Un tad jau mÅ«su ceļš veda uz autobusu un ceļu mÄjup! Beidzot mÅ«su latviskais gars ņēma virsroku un no sirds izdziedÄjÄmies.
Izbraucot cauri Austrijai, rÄ«ta pusÄ“ ieradÄmies VarÅ¡avÄ, PolijÄ, kur autobusam vajadzÄ“ja stÄvÄ“t 9h. TÄs pavadÄ«jÄm vai nu staigÄjot pa veikaliņiem, vai aizbraucot lÄ«dz pilsÄ“tas centram, vai vienkÄrÅ¡i atpÅ«Å¡oties zÄlÄ«tÄ“ pie veikaliem.
PÄ“cpusdienÄ aÅ¡i sakÄpÄm autobusÄ un veicÄm pÄ“dÄ“jo pÄrbraucienu. Bija pienÄcis ilgi gaidÄ«tais ‘’slepeno draudziņu’’ atklÄÅ¡anÄs mirklis. VarÄ“ja just, ka draudziņi darbojuÅ¡ies slepeni, mīļi un patieÅ¡Äm spÄ“juÅ¡i pÄrsteigt savÄ“jos. Par superslepeno draudziņu nominÄ“jÄm Agnesi, jo pÄrsteidzoÅ¡Ä kÄrtÄ visi minÄ“ja viņu kÄ savu "slepeno draudziņu". ArÄ« es no kolektÄ«va saņēmu dÄvaniņu- zilu zilonÄ«ti (nosaucu to ,protams, par Slepeno).
MÄjupceļš bija mierÄ«gs un ap plkst.3 naktÄ« ieradÄmies ĶekavÄ, kur mÅ«s sagaidÄ«ja Valmieras deju ieraksts uz lielÄ ekrÄna, ko bija saorganizÄ“jis Dzintars ar draugiem. ArÄ« Andiņa mÅ«s sagaidÄ«ja ar stiprinoÅ¡u dziru! PatÄ«kami!
KopsavilkumÄ vÄ“los teikt, ka ceļojums tika pavadÄ«ts ļoti pozitÄ«vÄ un pacilÄjoÅ¡Ä gaisotnÄ“, pilns jautrÄ«bas un draudzÄ«bas. Tika redzÄ“ts un piedzÄ«vots ļoti daudz. Un to visu nevar un nevajag aprakstÄ«t – tas jÄpiedzÄ«vo un jÄsajÅ«t katram paÅ¡am.
Gribu nobeigt ar K.Skujenieka teikto, ka "ceļojums ir, pÄrbaudÄ«jums un izprieca vienlaikus. Pat, ja dabas ainavas vai pilsÄ“tu panorÄmas tikai slÄ«d gar acÄ«m, jau cilvÄ“ka redze kļūst bagÄtÄka. Ja par Å¡o ainavu vai panorÄmu uzzinÄm kaut ko vairÄk, tad apziÅ†Ä nogulstas iespaidi visam mūžam."
Novēlu visiem ceļot un atgriezties!

Ar mīlestību,
Andra Jansone

Bildes no brauciena:
1.daļa
2.daļa

Video no festivÄla SerbijÄ

SÄkums » ArhÄ«vs » 2009