Reiz Greizajā Kompasā

Reiz sensenos laikos dzīvoja kāds Notikums. Notikums bija zinātkārs un alka pēc jauniem piedzīvojumiem. Tāpēc kādā jaukā dienā paņēma savu spieķi,  mugursomā ielika kompasu, karti, dažas sviestmaizes, termosu ar siltu tēju, laternu, vilnas zeķes un devās pasaulē. Saule bija pakāpusies virs koku galiem, un likās, ka silda mazliet siltāk nekā ierasts. Notikums ļāvās siltajai saulei un atpogāja savu silto vateni. Viņš gāja un gāja, un aiz trejdeviņiem kalniem nonāca kādā mežā. Notikums nodomāja – kāds interesants mežs! Te viņam aci piemiedz Baravika, te uz pelēkā akmens piesēdis mākslinieks Rudens un no savas krāsu paletes ņem dzelteno, sarkano, brūno, un dodas apgleznot kokus, kāds čabina nokritušās lapas, lepnos auto pajūgos uz balli dodas Olu madāmas un cēli sveicina svešinieku, kaut kur dzied un muzicē burts P, mazas glāzītes griež mazu danci, tagad, oktobrī, Rācenis izdomājis, ka gribot augt vēl lielāks, un meklē sabiedrotos, kas viņu varētu aplaistīt, Lutausis varen priecīgs sit spriguļus, Ragana cienā ar tēju, Sprīdītis un Lienīte smej un dej, plīvojošiem matiem aizskrien Annele, Ķēniņš lepni raugās savā karaļvalstī, Maija un Paija draudzīgi malko tēju. Kas tad tas?! Skrejoši rūķi, zaķi, kaķi, fejas, bēgošas līgavas, princeses, prinči, spoki, un rau, pat dzīvs Zīļuks. Ai, te vēl viens, un vēl viens! Vesels pulciņš Zīļuku! Un visiem tik jaukas micītes. Kur es esmu nonācis? Nodomāja Notikums. Laikam kādā pasakā.....

Bija saulains 1.oktobra rīts. Un Zīļuki ( tie esam mēs – TDA Zīle) devās uz Tērveti, kur Pasaku un Rūķu mežā pārbaudījām savus spēkus, izturību, pacietību orientēšanās pasākumā Greizais Kompass. Šīs atraktīvās, interesantās, aizraujošās sacensības deju kolektīviem no visas Latvijas jau ceturto gadu rīkoja mūsu draugu kolektīvs TDA Dardedze. Mīļie, Paldies jums par lielisko pasākumu!

Kā stāsta vēsture, Zīlei šīs bija trešās sacensības. Tā kā pērn izcīnījām godpilno pirmo vietu, tad  pasākuma rīkotājiem skaisti un cēli bija jānodod ceļojošais kauss „Greizais kompass”. Pirms svinīgās ceremonijas ietērpāmies savās īpašajās formās – Zīļuku cepurītēs, kuras pati savām rokām darināja mūsu Ilze. Ceļojošo kausu nodeva Lielā Zīle, kas arī mūsu talismans. Šī  tērpa dizaina autore ir Evita. Kolektīva vārdā – Sirsnīgs Pateiciens meitenēm! Starp citu, arī dabas parka apmeklētāji mūs ievēroja tieši cepurīšu dēļ.

Kad trofeja svinīgi nogādāta drošās rokās, tika dots starta signāls, un lielais notikums varēja sākties. Mēs, Zīļuki, skrējām, daudz skrējām, satināmies un iztināmies, starp pierēm nesām klucīšus, pārģērbāmies, stūmām un nesām jēlas olas, skaitījām vērdiņus, līdām alās, vingrojām, minējām vārdus, kārtojām pareizos glāzīšu burtus īstajam vārdam, meklējām sēnes ( ne halucigēnās) ar pasaku tēlu vārdiem, dziedājām, dejojām, iestudējām miniatūro izrādi par Sarkangalvīti un ļauno vilku, lasījām pasaku, sargājām un ganījām meža un lauku sētas dzīvniekus, lai tie viens otram nenodarītu pāri, laistījām Rāceni, cīnījāmies ar labirinta ceļiem un bezceļiem, līdām Umurkumurā, sazinājāmies bez vārdiem un šādā veidā mēģinājām atrast noklīdušu apinīti, ķērām nenosakāmus lidojošus objektus, kāpām  augstos kalnos un ielejās, smējāmies, mielojāmies ar pasākuma atbalstītāju sarūpētajām veltēm, un  atkal daudz skrējām. Šķiet, satikām pat lielo Notikumu.

Uzdevumi bija daudz un dažādi, bet visi mums pa spēkam! Taču atgadījās arī kas mistisks un neizskaidrojams – kādam pēkšņi likās, ka erudīcijas jautājumos ir jāatbild greizi un ačgārni. Un kad Zīļuks jautāja, kāds laiks ( ar domu, vai uzdevumā atvēlētajā laika limitā iekļaujamies), pēkšņi bija dzirdamas sinoptiķu prognozes. Tā jau laikam gadās, ja sacensības notiek Pasaku mežā, taču burvestībām neizdevās mūs ievilkt savos tīklos. Skaidrs ir viens - Zīlēs ir spēks, un šis spēks stāvēja pāri visam! Brīdī, kad likās,  vairs nav izturības tālākajam skrējienam, uzradās komandas biedra roka, kas pastiepās pretī, kas pavilka līdzi, kas palīdzēja un uzmundrināja. Piedzīvojumu netrūka, un ceļš līdz finiša taisnei bija kalnains šī vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē. Neskatoties ne uz ko, mēs sacensības pieveicām  kā trešie ātrākie. Taču par to, vai savu bronzas pozīciju saglabāsim arī kopvērtējumā un sīvā konkurencē ar vēl 22 deju kolektīviem, vēl nezinājām. Bija jāpaciešas līdz  vakaram.

Pēc lielā skrējiena spēku atgūšanai organizatori bija sarūpējuši siltu tēju, karstas desiņas, gardus ābolus. Nedaudz iestiprinājāmies un saules apspīdēti devāmies mājup, lai sagatavotos apbalvošanas ceremonijai vakarā. Mazliet nervus kutinošs mirklis, un jā, Zīlei kopvērtējumā 3. vieta! Patīkamu pārsteigumu Zīlei sagādāja arī uzņēmums Valmieras Piens, kas izvēlējās mūs kā savu simpātiju. Balvu saņēmām par savām burvīgajām micītēm, jo izrādās, ka tika vērtēts arī komandas vizuālais noformējums.

Kopumā diena bija piedzīvojumiem bagāta, piepildīta, izdevusies un lieliska. Esam pateicīgi saviem komandas biedriem - mēs esam un būsim tie labākie neatkarīgi no laika, telpas un vietas!

Sirsnīgu Paldies sakām saviem faniem, kas nenoguruši visas dienas garumā sekoja līdzi komandas gaitām, Milzīgu Paldies Dardedzei par burvīgā pasākuma organizēšanu, Valmieras Pienam par simpātiju balvu, sacensību atbalstītājiem un lieldraugiem par ieguldīto sacensību tapšanā, oranžajam busiņam par vizināšanu, citiem deju kolektīviem par asumiņa un cīņasspara uzturēšanu. Lai dzīvo Greizas Kompass!

Ja kādu dienu savā ceļā satiec vīru ar mugursomu plecos, laternu pie rokas un siltu vateni mugurā, uzsmaidi viņam, varbūt tas ir zinātkārais Notikums, un iespējams arī Tu kļūsi par kāda piedzīvojuma aculiecinieku....

Bildes no pasākuma