Tā nu dabā ir iegrozījies, ka ap šo laiku visa raža nogādāta apcirkņos, zeme atpūšas, raibās lapas nobirušas, un vakari aizvien agrāk paliek tumši. Kārojas kaut ko siltu, gaišu, krāsainu un lustīgu. Tāpēc 12.novembrī gludinājām tautas tērpus, krāmējām grozos kaut ko no pagraba labumiem, pucējāmies paši un posāmies uz Garkalni. Kopā ar deju ansambļiem Ritenītis, Mazais Ritenītis, Greizie rati un Vēji izdejojām jautras, lustīgas, cēlas un skaistas dejas. Kamēr brunči griezās, zābaciņi klaudzēja un skatuves dēļi rībēja, tapa gardi salāti no kopīgi sarūpētiem labumiem. Bļodās likām ne tikai gardumus, bet arī krietnu devu smieklu, uzkarsējām pamatīgu riekšavu ikdienas pārsteigumu, pārkaisījām ar mīlestību pret līdzcilvēkiem, dekorējām ar optimismu un starojošu smaidu, un mazliet asumam piebērām kādu ķiploku, pipariņu un adrenalīna( kā nu ne, ja vīle pairusi un laikā jāpaspēj pārģērbties?!). Visu pārlējām ar krējumu un dejot prieku, un kas gan var būt labāks par šo?! Prieks pašiem un vēderiem.

Šķiet, rudens nu ir iekrāsojies pavisam citās krāsās un arī garša tam ir laba. Ar šīm sajūtām azotē tiksimies valsts svētku priekšvakarā