Un tā viņi dejoja, dejo un dejos

Vēl mazliet un oktobris savā ritējumā tuvojas noslēgumam. Būs jāpāršķir kalendāra lapa, nāks atkal jauni piedzīvojumi. Bet kaut kas tajā oktobrī ir īpašs. Vai tāpēc, ka zelta rudens un veļu laiks, vai varbūt draudzības mēnesis? Jā, draudzība oktobri padara par rudens skaistāko laiku.

Tas viss aizsākās 1.oktobrī, kad Zīle piedalījās Dardedzes rīkotajā orientēšanās pasākumā „Greizais Kompass” un noslēdzās 30.10, kad kopā sadancojām koncertā „Jo Tu esi mans draugs”. Šie abi lieliskie, skaistie, spilgtie, jautrie, neaizmirstamie un piepildītie notikumi ir kā varavīksnes tilts. Tilts, kas ved pāri draudzības upei. Pa ceļam piestājot pie kopmēģinājumiem Ķekavā un Rīgā, koncerta norises apspriedēm, filmas tapšanas epizodēm un kopīgiem piedzīvojumiem. Tā bija iespēja pietuvoties par vienu soli tuvāk drauga plecam. Bet ne visas upes ir rāmas savā plūdumā. Arī mūsu draudzības upē gadījās zemūdens akmeņi. Brīdī, kad katrs dejotājs ir zelta vērtībā, neplānots komandējums un lauzta pēda (turies Dačuk!) pacilāto noskaņojumu mazliet piezemēja. Taču lidojumam laiks bija labvēlīgs, un lidmašīna Rīgas lidostā ielidoja laicīgi. Kā izrādās, auto var izmantot ne tikai lai  pārvietotos no punkta A uz B, bet arī lai uzvilktu tautas tērpu un deju kurpes. Labs dejotājs nesmādē nevienu pārģērbtuvi. Ka tik jumts virs galvas, kājas sausumā un tērpiem nelīst virsū lietus. Kāds aši iemācījās vēl kādu jaunu deju, un koncerts varēja sākties. Raiti deju soļi, žilbinoši smaidi, skaisti tērpi, draudzīgi dejotāji, zibenīga pārģērbšanās, filmiņas pirmizrāde,  atbalsts un uzmundrinājumi, silta tēja, laikā pasniegta ūdens pudele un pieglausta matu sproga. Deja sekoja dejai, kolektīvs nomainīja kolektīvu, un pašiem nemanot koncerts bija izskanējis. Šoreiz! Lai kādā citā reizē atkal ieskanētos jaunās skaņās, sajūtās un emocijās.

Ir tāda skaisti un labi padarīta darba sajūta. Ieguldītās pūles ir nesušas bagātīgus augļus. Kopā mēs to paveicām un plecu pie pleca pārvarējām liktens izmestos līkločus. Tas viss norūda un saliedē. Taču pāri visam viz draudzības varavīksne. 

Šajā reizē sirsnīgu un lielu Paldies ir pelnījušas abu deju ansambļu vadītājas Vita un Ilze, koncerta scenārija autore Līga, filmas režisors Uģis, Vef kultūras pils personāls. Savu artavu ir ieguldījusi arī Andriņa, kas veidoja pasākuma plakātu un saimniekoja pa biļešu kasi, Kristīne, kas parūpējās par to, lai uz skatuves izskatāmies skaisti un grezni, Aivars, kas piedomāja un piestrādāja pie reklāmas medijos. Paldies arī jaunajiem dejotājiem Indrai, Evijai M., Austrim, kas nu ir mūsu bariņā. Priecājamies atkal dejotāju rindās redzēt Andru S. Viņiem visiem šis bija pirmais koncerts Zīles pulkā.

Paldies visiem dejotājiem un draugiem, kas tā vai citādi bija līdzās. Dejā ir spēks, un spēks ir draugos.

Indras koncerta bildes - Prožektoru gaismā
Indras koncerta bildes - Spogulīt, spogulīt...