ZĪLE ciemojas Baldonē
Vasara pilnbriedā, daudzi ir atvaļinājumos, bērni bauda garās brīvdienas, dabā viss liecina par ražas laika tuvošanos, taču, kamēr saule vēl silda, Zīles ģimene neoficiāli atsākusi sezonu, lai atkal satiktos un 6. augustā kopā piedalītos Baldones pilsētas svētkos. Pirms tam, protams, bija arī pāris mēģinājumi, kur daži no mums operatīvi „ieleca” dejās, lai aizvietotu tos, kuri nekādi netika uz koncertu.
6.augustā pulcējamies viesmīlīgās Kristīnes S. mājās, tiek uzklāts lielais saimes galds, krūzītēs puto Kristīnes firmas espresso, tiek uzplēsts pa jociņam, jūtamies ērti (paldies, Kristīnīt!)... Šoreiz gan nav Pēterīša, kas vāra lielo zupas katlu, bet vienmēr taču var arī savādāk uzņemt viesus!
Pirms koncerta vēl visi draudzīgi dodamies uz estrādi, kur notiek ģenerālais kopmēģinājums – esam ģērbti „Zīles” melnajos treniņkostīmos, tā izceļoties uz citu kolektīvu krāsainā fona.
Ģērbšanās koncertam – kā vienmēr – ir daudz izpalīdzīgu roku, lai kleitu aizpogātu (vienai otrai, skaļi neteikšu kurai, pat aizšūtu, ja rodas vajadzība!), sapītu matus, iesietu lentas, aizlienētu lūpukrāsu, sasietu lakatiņu un uzpucētu zābakus...
Vitiņa mudina, lai pasteidzamies un dodamies centra virzienā – svētku programmā iecerēts koncerta dalībnieku gājiens no Baldones centra līdz Vanagkalna estrādei. Zinātāji lēš, ka uz vienu pusi tas esot ap pusotru kilometru! Labi, ka Zitiņa sēžas pie busiņa stūres un divos piegājienos mūs līdz centram aizvizina.
Nostājamies gājienam – tūlīt aiz vieskolektīva no draudzīgās Polijas un, skanot liriskai džeza mūzikai un mājot sveicienus Baldones iedzīvotājiem, dodamies svinīgajā gājienā! Aiz mums seko draudzīgais Kaltakalna kolektīvs „Savieši”, tā kā par jautru atmosfēru un pozitīvu uzmundrinājumu gājiena laikā var nesūdzēties... Viens otrs (skaļi neteikšu, kurš 
) pat pamanās gājiena laikā ieskriet tuvējā ābeļdārzā un uz kārā zoba nograuzt pāris zaļu ābolu. Esot pusceļā jau izjūtam dažas tulznas uz pēdām. Pārsteidz sīks lietutiņš, kas uz karstajām mugurām, liekas, tūlīt iztvaiko... Esam klāt estrādē, sagaidītāju pulks gan nav sevišķi kupls, bet kam par to bēda? Uzgavilējam paši sev un pamazām piepildās arī skatītāju rindas. Šalcot Baldones estrādes varenajām dižeglēm, kurās, pilnīgi iespējams dzīvojot Baldones slavenās vāverītes, koncerts sākās!
Kā savu pirmo deju koncertā izdejojam „Galdiņam bij’ četri stūri” – noplīv mūsu meitu krāsainie brunči – sārti violētā Alsunga, zilā Kuldīga, baltā Latgale, sarkanā Nīca! Ir ko redzēt! Dejojot taču tulznas no garā gājiena nejūt... Pēc laiciņa seko straujā „Meitu māte” – baltās kleitas un Latgales ritmi, tas viss iedvesmo publiku aplaudēt jau no pusdejas līdz beigām! „Padareju olu”- publika atkal uztver pareizo stīgu un mūsu dejotāji tiek dāsni atalgoti ar aplausiem! „Kreicburgas polku” arī nolecam – ja jau programmā paredzēts, varam ne to vien... „Viļānu suseklis” ir mūsu pēdējā deja koncertā, to, kā parasti izdejojam vienā elpas paņēmienā – straujie griezieni, izteiksmīgie kāju piesitieni, paceltas galvas, smaidošas sejas! Nobeigumā seko draudzīga visu kolektīvu virtene „Es mācēju danci vest” pavadījumā. Tad svinīgās uzrunas un apmainīšanas ar dāvanām...
Sākoties pasākuma balles daļai, visi ar aizrautību sekojam līdzi Baldones meiteņu mūsdienu deju grupas priekšnesumam, kuras līdere arī ir mūsējā! Tā ir Intiņas lielā meitiņa, par kuras izdošanos arī mēs visi izjūtam zināmu lepnumu – esam taču Zīles ģimene!
Šovasar lielā Zīles ģimene ir vareni sakuplojusi – visi draudzīgi sveicam Līgas ģimenīti ar meitiņas Terēzes ierašanos pasaulē! Arī mazajai tiek Zīles ģimenes formas krekliņš ar logo - kā pilntiesīgai personai.
Par pārējo vakara saviesīgo daļu vēsture klusē... Zināms vien tas, ka draudzīgi vakariņojām pie Kristīnītes lielā saimes galda.
Pievienot komentāru